Kev Sib Cais Neeg Xiam Oos Qhab los ntawm California Lub Chaw Haujlwm Pab Kho Kom Zoo Li Qub

Publications
#F076.09

Kev Sib Cais Neeg Xiam Oos Qhab los ntawm California Lub Chaw Haujlwm Pab Kho Kom Zoo Li Qub

Pub no qhia koj yuav ua li cas yog DOR ntxub koj vim koj qhov kev tsis taus. Nws qhia koj thaum twg DOR tuaj yeem muab kev pabcuam tsawg dua rau koj raws li koj qhov kev tsis taus. Pub no qhia koj tias koj yuav ua li cas yog tias koj xav tias DOR ntxub koj.

Kev lees paub: Qhov kev tshaj tawm no tsuas yog cov ntaub ntawv raug cai thiab tsis yog lus qhia txog kev cai lij choj ntawm koj tus kheej. Nws yog tam sim no raws li hnub tshaj tawm. Peb sim hloov peb cov ntaub ntawv tsis tu ncua. Txawm li cas los xij, txoj cai hloov tsis tu ncua. Yog tias koj xav paub tseeb tias txoj cai tsis tau hloov, hu rau DRC lossis lwm lub chaw haujlwm raug cai.

Nws puas yog ib qho kev sib cais txhaum cai rau Lub Chaw Haujlwm Saib Xyuas Kev Kho Kom Zoo Li Qub (Department of Rehabilitation (DOR)) qhov kev cais cuam tshuam txog kuv raws li kuv qhov xiam oos qhab?

Yog.  Raws li Title II ntawm Asmeskas Tsab Cai Neeg Xiam Oos Qhab (Americans with Disabilities Act (ADA)) thiab Tshooj 504 ntawm Tsab Cai Kho Kom Zoo Li Qub xyoo 1973 (Rehabilitation Act of 1973), nws yog ib qho txhaum cai txog txoj kev sib cais rau tus neeg muaj qhov xiam oos qhab kom tsis tau mus siv tsoom fwv cov khoom siv lossis tau txais tsoomfwv cov nyiaj pab, xws li DOR. 

Cov piv txwv ntawm kev sib cais yuav muaj xws li:

  • Tsis kam lees muab cov kev pab los ntawm DOR vim yog hom kev xiam oos qhab tshwj xeeb.  Piv txwv li, DOR tus kws sab laj tsis tuaj yeem tsis kam lees them rau lub tsev kawm kev cai lij choj ib leeg vim qhov lawv tsis ntseeg tias tus neeg tsis pom kev yuav ua tau ib tus kws lij choj zoo;
  • Qhov tsis kam muab cov kev pab lossis cov nyiaj pab vim cov neeg xiam oos qhab tsis tuaj yeem mus ntawm qhov chaw ntawv tau;
  • Tsis muaj kev hloov kho kom tsim nyog hauv cov cai, cov kev coj ua thiab cov txheej txheem kom tsim nyog txhawm rau cov neeg thov thiab cov qhua xiam oos qhab tuaj yeem mus cuag tau cov kev pab.  Piv txwv li, tsis kam muab lub sijhawm ntev dua kom ua tiav cov haujlwm uas xav tau lossis kev hloov kho cov qauv cai ntsuas, yog tias xav tau vim yog tus neeg xiam oos qhab;
  • Yog tsis muab cov kev sib txuas lus kom muaj txiaj ntsig zoo, suav nrog cov cuab yeej pab thiab cov kev pab.  Piv txwv li, tsis muab cov qauv ntawv hauv electronic rau cov neeg tsis pom kev lossis txhaus luv piav tes lossis sau cov lus sib tham nrog tus neeg tsis hnov lus.

Tsis tas li ntawv xwb, DOR tsis tuaj yeem tiv toj nrog lwm tus kws khomob uas muaj kev sib cais, suav nrog tsis kam muab cov kev pab mus cuag tau thaj chaw lossis hloov pauv lawv cov cai, cov kev cai lossis cov txheej txheem kom ntseeg tias mus cuag tau.

Puas yog DOR tuaj yeem txiav txim siab seb kuv puas muaj cai tau txais cov kev pab thiab yam kev pab twg yuav muab raws li kuv qhov xiam oos qhab?

Yog, txhawm rau txuas ntxiv tso cai ntawm kev cai lij choj.  DOR muab cov kev pab rau cov neeg xiam oos qhab txhawm rau pab lawv rov qab mus ua haujlwm, tau ua haujlwm thawj zaug, qhia kev paub ua txoj haujlwm tshiab, thiab tuav tswj txoj haujlwm uas tab tom ua.  DOR txiav txim siab raws li qhov muaj cai thiab cov kev pab uas xav tau raws li kev cai lij choj – raws li tsoomfwv Tsab Kev Cai Lij Choj Kho Kom Zoo Li Qub thiab California tsab cai qhia kom ua haujlwm tau li qub thiab cov kev cai.  Tsab kev cai lij choj teev tseg tias DOR tau txiav txim siab raws li tus neeg thov/tus qhua rab peev xwm thiab kev xiam oos qhab, nrog rau nws qhov xav tau. 

Piv txwv li, tsab ntawv xaj ntawm tsab cai xaiv tso cai DOR, thaum lub xeev cov nyiaj muaj tsawg, xaiv cov kev pab tseem ceeb ua ntej rau cov neeg xiam oos qhab raws li qhov kev nyab xeeb thiab hom kev xiam oos qhab.   Tsis tas li ntawv xwb, raws li nws tsab cai thiab phiaj xwm haujlwm, DOR txiav txim seb tus neeg puas muaj feem rau cov kev pab kho kom ua haujlwm tau raws li tus neeg qhov xiam oos qhab lub cev lossis lub hlwb, thiab qhov kev xiam oos qhab cuam tshuam txog nws qhov kev ua haujlwm.  Tsis as li ntawv xwb, txhawm rau txiav txim qhov muaj cai tau txais cov kev pab tus neeg yuav tsum qhia pom tias lawv muaj qhov xav tau kev pab kho kom ua haujlwm tau thiab lawv tuaj yeem tau txais cov kev pab los ntawm DOR. 

Thaum tus neeg taug txiav txim qhov muaj cai tau txais cov kev pab, tus neeg muaj lub luag haujlwm xaiv lawv lub hom phiaj kev ua haujlwm thiab cov kev pab raws li qhov uas lawv nyiam, rab peev xwm, thiab “ceebtoom kev xaiv.”   Kom paub ntau ntxiv txog ceebtoom kev xaiv saib ntawm Nplooj Ntawv CAP http://www.disabilityrightsca.org/pubs/554001.pdf

DOR tej zaum yuav txiav txim txog yav tom ntej tias tus neeg cov kev pab yuav tsum raug hloov pauv lossis txo qis raws li qhov ua tsis tau raws li kev ua tiav nws lub hom phiaj kev kawm ua haujlwm.  Txawm li cas los xij, hom kev xiam oos qhab uas tus neeg qhua muaj yuav tsum tsis yog qhov kev txiav txim hauv qhov muaj cai lossis muab cov kev pab ntawm nws tus kheej. 

Thaum uas, feem ntau, kev mus siv tau tsoomfwv cov kev pab tsis tuaj yeem tsis kam lees cov kev pab raws li qhov xiam oos qhab, tsoomfwv tsab cai yuav tso cai mus siv tau tsoomfwv cov kev pab, xws li DOR, kom tsis suav nrog lossis suav nrog cov neeg xiam oos qhab hauv lawv qhov kev pab.  34 Tsab Cai ntawm Tsoomfwv Tsab Kev Cai (C.F.R.) §104.4(c).  Qhov no tso cai DOR kom muab lossis tsis kam lees cov kev pab raws li tus neeg qhov xiam oos qhab, yog tias ua li ntawv haum raws li qhov kev pab cov kev cai lij choj thiab cov cai.  Ua li ntawv tsis txhaum rau tsab kev cai kev sib cais -- ADA lossis Tshooj 504.

Tus neeg mob tuaj yeem ua dab tsi yog tias lawv tsis pom zoo nrog lawv tus kws sab laj DOR cov lus txiav txim?

Raws li piav qhia saum toj saud, ntau qhov kev txiav txim uas DOR ua tsis tsim nyog rau qhov kev sib cais tsis raug cai.  Hloov qhov no, lawv yuav hais daws qhov tsis pom zoo lossis daws kev tsis sib haum xeeb ntawm tus neeg thov/tus qhua thiab DOR.  Piv txwv li, kev tsis pom zoo tej zaum yuav hais txog lossis tsis hais txog kev ua tiav lub hom phiaj kev ua haujlwm lossis cov kev pab tshwj xeeb lossis cov haujlwm uas tsim nyog.  Cov kev hais daws qhov tsis sib haum xeeb yog txoj hauv kev zoo tshaj hla DOR cov txheej txheem daws teebmeem, uas yuav suav nrog tshuaj xyuas kev thov los ntawm DOR tus thawj saib xyuas, Lub Nroog Tus Kws Tswjhwm tshuaj xyuas, kev hais kom ob tog sib haum lossis saib xyuas kev ncaj ncees.  Kom paub cov ntaub ntawv ntau ntxiv txog hais daws kev tsis sib haum xeeb nrog DOR, saib nplooj ntawv DRC CAP ntawm DOR cov kev pab pib ntawm Lo Lus Nug 31 ntawm http://www.disabilityrightsca.org/pubs/540101.pdf.

Kuv xav tias kuv raug sib cais tsis raug cai los ntawm DOR.  Kuv yuav sau ntawv foob rau qhov twg?

Yog koj raug sib cais los ntawm DOR, koj tuaj yeem sau ntawv foob mus rau lub chaw tuav tswj kev tsis txaus siab raws li ADA thiab Tshooj 504.  Koj tsuas muaj sijhawm 180 hnub txij li hnub muaj qhov kev tsib cais rau lub chaw tuav tswj kev tsis txaus siab.  Ua ntej tshaj, koj tuaj yeem sau ntawv foob rau DOR Lub Chaw Haujlwm Saib Xyuas Pej Xeem Cov Cai (OCR) uas yog tiv toj rau lawv ntawm:

Department of Rehabilitation
Office of Civil Rights
721 Capitol Mall
Sacramento, CA 95814
(916) 558-5850 (Phone)
(916) 558-5852 (TTY) 

Koj kuj tuaj yeem sau ntawv foob rau Asmeskas Lub Chaw Haujlwm Saib Xyuas Kev Kawm (DOE’s) OCR uas yog sau rau daim ntawv foos ntawm http://www2.ed.gov/about/offices/list/ocr/complaintintro.html lossis tiv toj qhov ntawv ntawm:

U.S. Department of Education
Office for Civil Rights
50 Beale Street, Ste. 7200
San Francisco, CA 94105
(415) 486-5555 (Phone)
(877) 521-2172 (TTY)

Tsis tas li ntawv xwb, koj tuaj yeem sau ntawv foob rau Asmeskas Lub Chaw Haujlwm Saib Xyuas Kev Ncaj Ncees (U.S. Department of Justice (DOJ)) by calling (800) 514-0301 (voice) lossis (800) 514-0383 (TTY).  DOJ tsuas muaj cai txiav txim hla ADA thiab tsis yog Tshooj 504.

Puas muaj ib txoj hauv kev kuv tuaj yeem sau ntawv foob yog tias kuv raug cais los ntawm DOR ntau dua 180 hnub dhau los?

Tus neeg tuaj yeem sau ntawv foob raws li California Tsab Cai Pej Xeem Cov Cai Unruh (“the Unruh Act”) rau California Lub Chaw Haujlwm Saib Xyuas Kev Nca Ncees Kev Ua Haujlwm thiab Vaj Tse Nyob (DFEH) nyob hauv ib xyoos ntawm qhov kev sib cais nyuam qhuav tas los no.  Koj tuaj yeem mus ntsib DFEH hauv online ntawm www.dfeh.ca.gov lossis hu rau lawv ntawm (800) 884-1684 kom teem sijhawm sau tawv foob.

Puas yog kuv tuaj yeem sau ntawv foob rau DOR?

Yog, tsab cai hais txog kev sib cais tuaj yeem sau ntawv foob rau hauv tsoomfwv lossis lub xeev lub tsev hais plaub nyob hauv ob xyoos txij li qhov kev sib cais nyuam qhuav muaj tas los.  Tuaj yeem sau ntawv foob raws li kev cai lij choj ADA, Tshooj 504 lossis lub xeev tsab kev cai lij choj.  Qhov ua haum tuaj yeem ua raws li ADA, Tshooj 504 lossis lub xeev tsab kev cai lij choj. Koj tsis tas yuav tsum sau ntawv foob rau Lub Chaw Haujlwm Pej Xeem Cov Cai, DOJ, lossis DFEH txhawm rau sau ntawv foob raws li kev cai hauv lub xeev lossis tsoomfwv lub tsev hais plaub.  Yog tias koj nyiam cov kev coj ua no, koj yuav tsum tau sab laj nrog thiab ntiav ib tus kws lij choj los sawv cev rau koj. Koj tuaj yeem sab laj nrog koj tus kws txhawb nqa CAP uas yog hu rau (800) 776-5746 nrhiav seb nws puas muaj cov npe kws hais plaub.